Man būtiskās atziņas Raiņa darbā "Jāzeps un viņa brāļi"

Tie dur pie katra soļa, liek par sevi manīt, un šo kreklu novilkt ir vēl grūtāk, nekā valkāt. Šī atziņa, ka aizvainojumi un pāridarījumi paliek ar mums, pat ja mēs cenšamies par tiem nedomāt, ir tā, kas man ir vistuvākā. Katrs no mums ir kādreiz ticis sāpināts, ar maziem vai lieliem pāridarījumiem, un tieši lielākie pāridarījumi paliek ar mums, un grauž sirdi, kad nespējam aizmirst vai samierināties. Jāzeps radīja sev jaunu dzīvi, taču veiksmīgi aizmirst par brāļiem nevarēja, zinot, ka taisnīgs sods viņiem nav nācis, kamēr viņš turpina ciest.
Cilvēciskās atziņas šajā darbā ir joprojām aktuālas un tādas paliks vēl ilgi, jo kamēr cilvēks ir, aizvainojumi būs, un vienmēr būs kāds, kurš cieš vairāk nekā citi, esot atšķirīgs un nesaprasts. Taču ir nepieciešams apzināties, ka taisnība savā priekšā vienmēr būs svarīgāka nekā taisnība citu priekšā, un atriebība tikai padarīs līdzīgu pāridarītājam, nevis attaisnos pašu.
…