Man nozīmīgu pārdzīvojumu atainojums 20.gasimta sākuma latviešu literatūrā

Neskaitāmas reizes esmu sastapusies ar mammas klusēšanu, tāpat arī pati neesmu šo to atklājusi un tagad zinu, ka labāk ir atklāt savas jūtas un izteikt nepasacīto, jo tā gan man, gan viņai ir labāk. Manuprāt, paradoksāli ir tas, ka „Vēja ziedos” Rasmas māte noklusēja Rasmai par to, ka Spodris ir viņas brālis. Viņa izpostīja meitenes bērnību, tāpat arī „Vilkaču mantiniecē” vecāku naida dēļ Alīnes un Andreja mīlestībai bija „jāiet” grūts un garš ceļš, lai tā sasniegtu savu galamērķi.
Manuprāt, 20.gs. latviešu literatūra ataino cilvēku patiesās vērtības, patieso dzīvi, dvēseliskas sāpes un fizisku iekāri. 20.gs. rakstnieki saviem romāniem, stāstiem smēlās idejas cilvēku ikdienas dzīvē, bet galvenokārt savā pieredzē. Manuprāt, pēdējā gadsimta laikā cilvēku galvenās un patiesās vērtības nav mainījušās, tādēļ bez pūlēm es spēju iejusties varoņu pārdzīvojumos.
…