Domāju, ka dzīve Aspazijai bija prasījusi daudz spēka un cītības, bet ne vienmēr pretī deva kāroto. Viņa bija garā stipra sieviete, kura zināja, ko vēlas sasniegt. Aspazijas devums latviešu sievietes izaugsmē, līdzvērtīguma rašanā, vārda brīvības iegūšanā un pašapziņas
celšanā ir neaizstājams. Dzejniece savos daiļdarbos māca drosmi un ticību sev zaudējumu brīžos, māca saglabāt pašcieņu, izkopt spējas un gara dāvanas, dzīvot un pastāvēt par to, kas ir svarīgs. Šīs visas vērtības var just arī lugā “Sidraba šķidrauts”, lasot to, varēju sasaistīt sevi ar Gunu un viņas izjūtām. Arī es vienmēr esmu centusies dot labāko citiem, cienīt, vienmēr palīdzēt, bet ne vienmēr dzīve ir devusi pretī to pašu.…