Man tuvais un saprotamais Raiņa dzejoļu krājumā "Tālas noskaņas zilā vakarā"

Plāns.
Ievads. „Tālas noskaņas zilā vakarā” – veltījums dzimtenei.
Iztirzājums.
1) Dzimtās puses tradīciju un dabas apdziedājums.
2) Patstāvība un gribasspēks – atslēga laimes durvīm.
3) Darba cilvēka mūža smagums.
Nobeigums. Manas domas par Raiņa dzejoļu krājumu „Tālas noskaņas zilā vakarā”.

Rainis ir kļuvis par latvieši literatūras dižāko dzejnieku. Daudz dzejoļus viņš velta dzimetnei un revolūcijai. Rainis dzejoļu krājumā „Tālas noskaņas zilā vakarā” pauž ilgas pēc dzimtenes, jo pats ir tālu no tās – Slobodskas trimdā. Tomēr sirds viņu velk uz dzimto pusi, ko nekad nevar aizstāt ar kaut ko citu. Nevarēdams pats būt tur, kur vēlas, Rainis uzraksta „Tālas noskaņas zilā vakarā”, radīdams iespēju vismaz tādā veidā izteikt savas ilgas pēc dzimtenes un domās staigāt pa Latvijas plašumiem. Pateicoties šim dzejoļu krājumam, Rainis izvirzās par lielāko un dižāko latviešu dzejnieku.
Visjaukāk dzimteni var apdziedāt, ja stāsta par tās dabas skaistumu, tradīcijām un vēsturi. Tādos dzejoļosvar vārdos izteikt to, ko jūt dvēsele. Rainis dabas dzejā apvieno arī citus motīvus, bet vissirsnīgākie vārdi ir veltīti tieši dzimtenes skaistumam. Dažas rindas no dzejoļa „Jauna gadusimteņa nakts domas” stāsta par Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu:
„Un mīļa dzimtene guļ manā priekšā
Kā plaši izplatīta balta sega,
Ar zilu jūras lentu apšūta”.
…