Manas bērnības atmiņas zaļās kurpītēs, sīkiem solīšiem pa Sedas meldrainiem krastiem staigā.
Agrajos augusta rītos es, pīdamās zirnekļu tīmekļos, skrienu pa taciņu lejup uz upi. Sidrabainas smilgu skaras, rīta rasas piebirušas, glaužas man gar kājām un aizdzen saldo rīta miegu, kas tikai pirms īsa brīža vēl turēja mani savā varā.
Ir grūti izrausties no gultas. Es dzirdu vecmāmiņas klusinātos soļus un piena kannu šķindoņu. Spirgts rīta vēsums zogas istabā pa puspavērto logu, aicinādams līdz rūgteno rudens ziedu smaržu. Dārzā pakšķēdamas krīt plūmes.
Te pēkšņi - slapjš, pūkains kamols ieveļas manā gultā. Princis. …