Manas bērnības rotaļas

“Amerikāņu paslēpes” – spēlēja visi tuvāko māju pagalma bērni, jo tieši mūsu pagalmā stāv liels akmens, aiz kura slēpties (sākuma un beigu spēles punkts). Uz “akmens, šķēres, papīrīts” izspēlējām vajāko, tas pagriežas ar muguru pret pārējiem, viens pieskaras. Ja viņš neuzmin, kas pieskarās, tad turpina skaitīt līdz 100 skaļi, neskatoties, pārējie slēpjas pagalma apkārtnēs. Pēc tam viņam ir jāiet cik tālu grib no akmens meklēt paslēptos, ja ierauga, tad ir jānoskrien līdz akmens un teikt “tuk-tuk par piem., Artūru, ātrāk nekā pats Artūrs, kurš slēpās. Un tā līdz pēdējam… Atceros, ka spēlējām šo spēli līdz vēlam vakaram, kāmēr mammas pa logiem nesāk saukt mājās.
“Kraski”- kustību pagalma spēle. No sākuma izvēlējamies pircēju un pārdevēju, pārējie ir krāsas. Kats iemin savu krāsu un paziņo čukstus pārdevējam tā, lai pircējs nedzird. Tad sarunā, apkārt kadam priekšmetam pārdevējs skries pakaļ uzminētai krāsai. Šī spēle nekad mums neapnika, jebkurā vietā un laikā ar prieku spēlējām, un katru reizi bija jautri un aizraujoši.
…