Aristotelis savā darbā ‘’Nikomaha ētika’’ raksta par laimi. Viņš saka, ka laime ir ''morālās apziņas jēdziens, kas apzīmē tādu cilvēka stāvokli, kas atbilst viņa vislielākajai iekšējai apmierinātībai ar savas esamības apstākļiem, dzīves pilnīgumam un jēgai, savas cilvēka misijas pildīšanai.'' Tātad, lai iegūtu laimi, ir jāīsteno daudzi citi sev noteiktie uzdevumi, piemēram, jānodibina ģimene, jāstrādā labi atalgotā darbā vai jādodas sen plānotā ceļojumā. Tomēr tas uzreiz nenozīmē, ka dzīves jēga būs īstenota, jo iegūstot laimi, dzīvē tik un tā var palikt robi, kuri var likt justies tā, it kā dvēselē būtu pamatīgs, neaizpildīts caurums.
Jāatzīst, ka man savas dzīves jēgu ir grūti noformulēt, taču man ir tapis skaidrs, ka atbildi uz sev uzdoto jautājumu esmu radis jau ievadā. Vismaz pašreiz manas dzīves jēga varētu būt sev uzdoto atbilžu meklēšana, sevis atrašana un galveno dzīves mērķu nodefinēšana, jo pēc Lasmanes, Milta un Rubeņa teiktā, tieši tas arī dzīves jēgu veido. Es gribētu nodzīvot un izbaudīt savu dzīvi pilnīgi, izbaudīt to, kas dots. Protams, manas dzīves jēga, kā jau jebkuram cilvēkam, varētu būt laimes sasniegšana, taču es domāju, ka pilnīgu laimi būšu spējīgs sasniegt tikai tad, kad būs piepildīts viss iepriekšminētais.
…