Manas pārdomas par Ē.Eriksona grāmatu "Identitāte: jaunība un krīze"

Manuprāt, šo grāmatu bija diezgan noderīgi izlasīt, jo katrs cilvēks meklē sevi, cenšas sevi izkopt, pilnveidot un, galvenais, izprast sevi, zināt, ko viņš grib un kāda ir viņa loma dzīvē un sabiedrībā. Es gaidīju atrast grāmatā noteiktu definīciju, kas ir identitāte un kā to apzināt, bet tomēr es to nesaņēmu, jo Eriksons nedod viennozīmīgas atbildes, jo šis jēdziens ir ļoti plašs. Domāju, ka viņš uzskatīja, ka identitāte ir vairāku aspektu kopums; ka tā ir individualitāte – cilvēka unikalitātes, vienreizības apzināšanās. Nepārtrauktības un viengabalainības izjūta – sasaiste ar to, kas cilvēks ir bijis un kas viņš varētu būt nākotnē, vienlaikus saglabājot dzīves mērķtiecīguma izjūtu. Vienotība un sintēze – iekšējas harmonijas izjūta, kura balstās uz iepriekš gūto pieredzi un bērnībā piedzīvoto identifikāciju, piemēram, ar vecākiem vai citiem cilvēkiem.…