Ojārs Vācietis (1933-1983), savā dzīves laikā izdevis 13 dzejoļu krājumus, un vēl divi tikusi izdoti pēc autora nāves. Konkrētajā darbā analizēšu krājumu „Zibens pareizrakstība”, kā arī tieši šis krajums ir man vistuvākais.
Vācietis vienmēr ir bijis maksimālists - vidusceļš viņam nepastāvēja. Dzejnieks uzskatīja, ka jādzīvo "uz pilnu klapi" jeb par visiem 100%, jo darot savādāk, tiek grauta visa sabiedrība - arī citi sāk dzīvot uz pusslodzi.
Dzejoļu krājums “Zibens pareizrakstība”, kas ir visnotaļ vienoti noskaņota stila krājums, un kā esmu lasījis daudzi uzskata, ka līdz tam O.Vācietim nebija izdevies radīt neko tik lirisku.
Vācieša dzejā reizēm izpaužas liriskuma sakņojums folklorā vai mākslā. Krājums ir pēc maniem uzskatiem ļoti optimistisks. Dzejoļos dominē galējības – vai nu baltie, cēlie tēli, vai arī bezjēdzīgi traģikomiskas situācijas. Liriskais varonis ir mīlestības bagāts un romantiski noskaņots.…