Manas pārdomas pēc A.Pumpura eposa "Lāčplēsis" un M.Zālītes libreta rokoperai "Lāčplēsis" izlasīšanas

Pēc pirmās reizes, kad izlasīju eposu „Lāčplēsis” man tas nelikās interesants. Bet, kad klasē mēs to bijām pārrunājuši es vairāk sapratu to laiku, kad eposs tika uzrakstīts, un lasīšana kļuva interesantāka.
Manuprāt, svarīgākās atziņas ir tādas, kas arī šodien varētu atbilst varonim. Runāt patiesību, nemeklēt savu labumu, katram pašam sevi pierādīt ar krietniem darbiem, nevis dižoties svešā paspārnē. Nodevība ir viena no mūžīgajām problēmām. Tāpat arī mūžīgi labais cīnās ar ļauno.
Eposs „Lāčplēsis” ir ļoti līdzīgs teikai „Lāčausis”. Tur tāpat kā eposā Lāčplēša māte ir lācene un tēvs – cilvēks. Tāpat abos darbos Lāčplēša pirmais varoņdarbs ir lāča pārplēšana. Gan teikā, gan eposā Lāčplēša spēks slēpjas ausīs. …