Mani ceļabiedri latviešu literatūrā

Volts Disnejs man iemācīja ieraudzīt sapni, Aleksandrs Čaks- tam noticēt.
‘’Šovakar gribas man sapņot,tik sapņot un aizmirst, ka vajaga naudas ka pazoles cauras un rīt jāatrod darbs.’’ Šis citāts pierāda, ka sapnis ir vienīgais, kas viņam ir, taču viņš zina, ka tas ir tieši tik, cik nepieciešams.
Esmu laimīga, jo šajā ceļā neesmu viena. Kopā ar mani ir Ziedonis un viņa nebeidzamās saules spožums, Veidenbaums, kura sāpes dod iespēju spēcīgāk sajust gaismu, kā arī Aleksandra Čaka neizsmeļamā pārliecība. Esmu zinu, ka mans ceļš ir drošs un es tajā, pavisam noteikti, sastapšu vēl daudz īpašu, nozīmīgu un vērtīgu ceļabiedru.…