Mans novads - Rauna

Raunēniešiem, tāpat kā pārējiem latviešiem, raksturu visvairāk ietekmējis vāciešu iebrukums Latvijā, kas licis latvietim pārmainīties līdz nepazīšanai. Apgaismības laikmeta idejas Latvijā prezentēja Garlībs Merķelis. Ar grāmatu „Latvieši” viņš darīja pasaulei zināmu to, ka pastāv tāda tauta, kā latvieši un arī apcerēja viņu traģisko likteni. Par vācu varenības laikiem Latvijā un Raunā liecina Raunas pilsdrupas. Kāda teika stāsta, zem Raunas pilsdrupām esot liels pagrabs, kurā atrodas liela kaste, kas pilna ar zelta naudu. Kasti sargājot melns runcis. Kādam cilvēkam reiz esot izdevies redzēt, ka runcis to naudu skaitot, bet, kad šis cilvēks gribējis kādu sauju naudas pagrābt sev, runcis sācis spļaut uguni. Stāsta, ka neviens pagrabā nevarot ieiet, runča nepamanīts. Kā runcis kādu pamana, tā tūlīt spļauj uguni. Un izrādās Raunas pilij tiešām ir bijis pagrabs –vācu laikos pagrabā cilvēki spīdzināti un nogalināti. Raunu iespējams apskatīt arī no putna lidojuma – uzkāpjot Raunas baznīcas zvanu tornī. Baznīca celta 13. gs. un joprojām stalti stāv Raunas centrā.