Mans radošums no emocijām kreativitātes teorijas skatpunkta

Ir veikts pētījums, kas parāda, ka indivīdi, kuri analizē, pēta savu dzīvi aktīvāk meklē pēc kreatīvas izejas, varbūt ir gatavi izteikt un/vai dalīties ar savām sajūtām. Viņi pavada vairāk laika kreatīvās darbībās un tas savukārt veicina lielāku ideju un problēmu risinājuma skaitu. Un, ja ir iespējams radīt lielāku skaitu ideju, tad ir iespējams radīt lielāku skaitu ar oriģinalām, nestandarta idejām pie kurām arī indivīds piestrādās. Tiek apgalvots, ka pašrefleksija veicina lielāku skaitu ideju, problēmu risinājumu un palielinās arī šo ideju izstrāde, ar ko arī varētu saistīt ikdienas kreativitātes izpausmes.
Pievēršoties kreativitātei ir iespējams identificēt citu vērtības, sajūtas un attīstīt personīgās spējas. Studentu vidū sociālā mijiedarbība rodas no sajūtas, ka indivīds veido kaut ko unikālu, sniedzot kreatīvu devumu, kas var palīdz citiem, trenējoties organizāciju vadībā un notikumos vai vienkārši runājoties un satiekoties ar citiem. Studenti atzīmēja, ka jūtas atšķirīgi, tādejādi pastiprinot uzskatus, ka ikdienas kreativitāte ir saistīta ar pašatklāsmi, pašizteiksmi jeb pašīstenošanos un individuāciju.
Tā kā ikdienas kreativitāte ir salīdzinoši jauns konstrukts, tad pētījumi saistībā ar emociju regulāciju ir maz, bet literatūrā parādās, ka emocijas veicina ikdienas kreativitātes procesus. Piemēram, tiekot galā ar dusmu epizodēm ir iespējams atrisināt problēmas izmantojot netradicionālas pieejas. Līdz ar to ikdienas kreativitātes izpēte saistībā ar emociju regulāciju sniegs lielu ieguldījumu turpmākajiem pētījumiem.
…