Mans viedoklis par pedagoģiskajiem principiem Latvijas izglītībā

Jebkurš pedagoģiskais princips ir balstīts uz to, lai nerastos sarežģījumi personības attīstībā, lai bērns augtu par sabiedrībā pieņemamu personību. Nav viegli izpildīt katra principa būtiskākās prasības, viss ir paveicams praktiski darbojoties, izvērtējos situācijas, labojot radušās kļūdas un mērķtiecīgi ejot uz rezultātu jeb panākumiem. Visi mēs esam vienlīdzīgi, neatkarīgi no mūsu varēšanas vai rakstura īpatnībām – ar vienādām tiesībām un vienlīdzīgu zināšanu saņemšanu, un attieksmi no pedagoga puses. Svarīgi katrā pedagoģiskajā principā ir atcerēties, ka tajā pastāv personība, dzīva būtne ar sajūtām, emocijām, ar iekšējo pasauli. Individualizācijas princips Individuālais balstās uz katra bērna individuālajām spējām, prasmēm. Skolotājs laika gaitā ir iepazinies ar bērna individuālajām spējām un atbilstoši tām ar bērnu darbojas. Individualizācijas princips izsaka to, ka izglītības ieguves gaitā tiek respektētas un attīstītas individualitātes intereses, vajadzības un darbības motīvi, vērtības un spējas, vienlaikus ievērojot sabiedrības centienus un vajadzības. Demokrātiskuma princips Cilvēks ir kā augstākā vērtība un galvenais mērķis, lai cilvēks spētu sevi realizēt. Lēmumi un mācību process norisinās uzklausot visu viedokļus. Demokrātiskuma princips nozīmē, ka audzēkņu un pedagogu mērķtiecīgā sadarbība izglītības ieguves gaitā tiek īstenota savstarpējā cieņā balstīta cilvēku kopdarbība, ievērojot pieņemtās vienošanās. Tas palīdz cilvēkam labāk sagatavoties turpmākajam darbam un dzīvei demokrātiskā sabiedrībā. Humanitātes princips Humanitātes princips atzīst cilvēku par pamatvērtību. Humānisms izpaužas cieņā un mīlestībā pret cilvēkiem, cieņa pret citu uzskatiem, rūpes par citiem, par personības attīstību un labklājību. Uzskatu centrā ir pats cilvēks, vērtības, indivīda dotības un spējas. A. Daugem humanitātes principa galvenais mērķis ir, lai augošais jaunais cilvēks reiz būtu vērīga, visādā ziņā attīstīta un izglītota personība.