Masu cilvēka dzīve kā noteikts standarts

H. O. I. Gasets grāmatā ”Masu sacelšanās” raksta, ka ”masu cilvēks - ir tas, kas sevī nejūt nekādu īpašu talantu vai atšķirību no citiem- ne labu, ne sliktu; kas jūt, ka viņš - ”tieši- tieši, ir kā visi citi”, un pie tam tas viņu neapbēdina, tieši otrādi- viņš ir laimīgs, jūtoties tāds pats kā visi citi”.1 Masu cilvēku dara laimīgu, un tas viņam šķiet pašsaprotami, ka tas saņem ”dzīves standartu”, kas demokrātiskā valstī pienākas visiem. Šis ”dzīves standarts” ir ietverts noteiktās lietās- automašīnās, apģērbā, izklaides iespējās, sociālajās garantijās utt.. Masu cilvēks nejautā (un tas viņu neinteresē) - no kurienes šīs lietas ir nākušas, kas tās ir izgudrojis un ražo. Svarīga ir forma nevis būtība.
Mūsdienās par masu cilvēku varētu dēvēt vidusmēra patērētāju, kas savu eksistenci domā izsakām tajā, kas viņam pieder. …