Māsu,māsu palīgu darba attīstība 19.gs. tiek uzskatīts par māsu zinātnes teorijas pirmssākumu..Māsu zināšanas turpinās un virzās uz priekšu,vairāk uzmanības sāka veltīt studentu izglītošanai.Līdz ar izglītošanos un paplašināšanos māsas sāka iegūt augstāko izglītību.Latvijā veselības aprūpē un arī māsu izglītībā notiek pārmaiņas ,tiek izmantotas jaunas pieejas un jaunas pārmaiņas.Izglītība ir vērsta arī praksē.Aprūpe ir viena cilvēka rūpe par otru,parādīt,ka tas nav tikai darbs ar slimu,bet arī ar veselu cilvēku.Rūpēšanās parādība sastopama visu dzīvo būtņu vidū.Jēdziens rūpēšanās,gādība – ir ikdienišķāka,praktiskāka parādība.Tā ir tieša darbība,ko veic persona.Aprūpes veidi var būt dažādi,tā var būt fiziska un garīga.Bet piemērotas darības darbs nav veicams ne fiziskā ne garīgā plāksnē.Rūpēšanās ir darbs,lai rūpētos,ir nepieciešama mīlestība.Mīlestībapret cilvēku,pret savu darbu,to ko cilvēks dara.Rūpējas cilvēks ne tikai strādājot slimnīcā,bet jebkurā jomā.Ir svarīga attieksme pret darbu,pret cilvēku.Rūpēties nozīmē domāt,darīt,runāt,dzīvot.Aprūpe ir attiecības.Attiecības ar sevi,bērniem,vīru,vecākiem,attiecības ar dažādiem cilvēkiem.Taču ikvienam cilvēkam vienīgāvieta,kur dzimst labais,ir mājas.Mājas ir pirmā cilvēces svētnīca.Māte un tēvs ir pirmie,kam vēlēts dot spēkus un visas dotības.Ģimenē cilvēks mācās mīlēt.
Aprūpe ir darbs.Arī darba tikumi un darba mīlestību bērns saņem ģimenē.Senie latvieši savās tautas dziesmās ier teikuši,ka darbs ir dzīve,darbs ceļ vīru,ka darbs ir bagātība.Darbs ir gudrība.
Aprūpe ir mīlestība,draudzība.Mīlestība pret sevi,ģimeni,tuviniekiem,sabiedrību.Draudzība un mīlestība liek palīdzēt un dot,lai nekas netraucētu mieru un saticību.…
