„Šaubu nav - varena tā ir – ceturtā vara. Tā ir spējīga gāzt valdības, izraisīt skandālus pašu mājās un nemieru citās valstīs, pat starptautiskus konfliktus, jā tādas, lūk, tās ambīcijas. Un ja tā vēlētos – šķelt un nošķirt kaut vai veselas pasaules. Kā, piemēram, latviešu un krievu pasaules. Tepat Latvijā”. (L. Sočņeva) 1 „Es uzskatu, ka demokrātiskā valstī masu informācijas līdzekļi ir pirmā vara. Latvijā mediji ir vara numur viens.” Šādus vārdus par „ceturto varu” ir teicis Krievijas mediju magnāts Boriss Berezovskis.2
Bet kas vispār ir masu mediji un ar to saistītie elementi, piemēram, žurnālistika? Svešvārdu vārdnīcā atrodu šādus skaidrojumus: „Masu mediji – masu komunikācijas līdzekļi (televīzija, radio, prese). Žurnālistika – vārds cēlies no krievu (журналистика) un franču (journalisme) valodām un nozīmē avīžniecība; literāri publicistiska darbība periodiskajos izdevumos. Studiju priekšmets — zināšanu kopums, kas nepieciešams vai var noderēt literāri publicistiskai darbībai periodiskos izdevumos; zinātnes nozare, kas pievēršas žurnālista darba profesionālajām likumībām, darba organizācijai u.tml.” Ar ko šie vārdi saistās man pašai? Dzirdot kādu pieminam masu medijus, asociācijas ir dažāds: sākot ar neiedomājamu varu, kas spēj manipulēt ar sabiedrību un ietekmēt cilvēku prātus gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā, un beidzot ar domu, ka daļa žurnālistu ir krāpnieki, korumpēti, pērkami meļi, kas tikai dzenas pēc slavas un naudas. „Sex & violence, sex & violence - tas interesē medijus. Un vispār - nekur mēs no medijiem neglābsimies.
Var nelasīt avīzes, var neskatīties TV, neklausīties radio u.tml., taču vienmēr atradīsies kāds, kas runās par mediju sniegto informāciju, bomzis lasīs avīzi, kurā ietinis siļķi....”1 – žēl, protams, bet tāda reiz ir dzīves realitāte. „Neaiztiec presi, neaiztiec televīziju, neaiztiec radio, ar tiem ir jāsadzīvo, viņi vienmēr uzvarēs. Jā, viņi uzvarēs, jo tā ir milzīga vara, šī ceturtā vara, tai piekļūt mēs esam pat bezspēcīgi.” (P.Putniņš (LZS)).2 …