Māsa – pedagogs pārstāv vienlaicīgi divas zinātnes: medicīnu un pedagoģiju. Zināšanas medicīnā māsai nodrošina zināšanu bāzi, kas nepieciešama izglītojamo pacientu grupai, savukārt orientēšanās pedagoģijā rada iespēju efektīvi un kvalitatīvi nodot zināšanas apmācāmajiem. Pedagoģija ir zinātne, kas izzina efektīvāko sabiedrības uzkrātās pieredzes nodošanu citiem un iespējami kvalitatīvāku apmācāmo sagatavošanu turpmākai apgūtās pieredzes attīstīšanai. Pacienta apmācības process ir mijiedarbība starp māsu-pedagogu, apmācāmo un mācību objektu. Galvenie faktori, kas ietekmē māsas-pedagoga darba efektivitāti, ir māsas-pedagoga personība un autoritāte, māsas attieksme pret savu profesiju un apmācāmajiem, kā arī māsas tālākizglītība.
Māsai, kura strādā izglītojošu darbu ar pacientiem vai skolēniem, ir jāpiemīt pedagoga personības rādītājiem. Pedagoga personībai raksturīgās pazīmes: labas kritiskās domāšanas prasmes - deduktīvās un induktīvās domāšanas līdzsvars; prasmes izmantot jau labi apgūtos algoritmus, tajā pat laikā prasme radoši modelēt zināšanas un prognozēt rezultātus vēl neapzinātās situācijās; labas priekšzināšanas, uzkrāta pozitīva pieredze konkrētajā darbības jomā; atbildība par veicamo darbu, tā rezultātiem; uzmanības noturība un koncentrēšanās spēja; prasme darboties gan komandā, gan individuāli; atvērtība pārmaiņām; tolerance un lojalitāte; adekvāts pašvērtējums, ticība saviem spēkiem, varēšanai un iespējām gūt panākumus; ātra adaptācija jaunā, neierastā vidē un situācijas izvērtēšanas prasme; attīstīta humora izjūta u.c. …