Viens no mediju politizēšanās iemesliem ir mediju koncentrācija īpašnieku rokās, kā arī aizvien plašāku un plašāku konglomerātu kontrole pār masu medijiem. Tā kā mediju darba organizēšana parasti sasistās ar lieliem uzdevumiem, masu mediji (vai mediju grupas) visbiežāk atrodas vairāku īpašnieku rokās, retāk – tai/tām ir viens īpašnieks. Šī rezultātā medijos var rasties konflikts starp informācijas pasniegšanas veidu kā to prasa demokrātiska sabiedrībā un to, kā to vēlas mediju/mediju grupas īpašnieks(i). Tie var būt gan lielu uzņēmumu īpašnieki, kas caur medijiem vēlas ietekmēt sabiedrību, gan arī politiskie spēki, kas tādā veidā spēj nodrošināt savas pozīcijas “ruporu” pozitīvā gaismā. Kā rāda gan pasaules, gan Latvijas pieredze, šie abi spēki – biznesa un politikas, ir savā starpā cieši saistīti.
Tas ir interesanti, ka ziņu mediji mīl apsūdzēt “sabiedrību atbalstošos” politiķus (The media and Politics, 433. lpp) . Tajā pašā laikā pēdējās demokrātijas tendences ir tādas ka kritikas slieksnis pret sabiedrībā zināmu politiķi ir daudz zemāks1.…