M.Freimaņa dzeļoju krājuma "Zālīte truša dvēselei" recenzija

Mārtiņa Freimaņa 2004. gadā izdotais dzejoļu krājums „Zālīte truša dvēselei” ir viņa pirmais dzejoļu krājums. Taču, neskatoties uz to, aptaujā „Lielā lasītāju balva - 2005” tā jau ir paspējusi kļūt par lasītāko grāmatu dzejas nominācijā, ziņo „MicRec PM” pārstāvji.
Lasot dzejoļu krājumu ir novērojams, ka autors raksta par dažādām tēmām: par cilvēkiem, viņu attiecībām, mīlestību, par sapņiem, vārdu sakot, autors raksta par dzīvi, un šīs tēmas bija, ir un būs aktuālas visos laikos. Arī darbības vieta un laiks šķietami literāro „es” nesaista. Vienīgais, ko autora latviskā mentalitāte prasa ir lietus, kas tiek pieminēts diezgan daudzos dzejoļos un diezgan uzkrītoši. Un vairāk nekas nav vajadzīgs, jo pārējo, kas nepieciešams, ir iespējams uzburt savā iztēlē, tāpēc, faktiski, par darbības vietu var nosaukt autora iztēli.
Jau pašās grāmatas pirmajās lapaspusēs autors izsaka domu, kas ļoti sarīt ar manējo: „Mīļie literatūras speciālisti! Nemeklējiet, lūdzu, šajās rīmēs literāro vērtību! Tās ir tikai sajūtas un nemiers, kas mani tirda.”…