-
Miegs
Dabiskā miega visraksturīgākā izpausme ir reflektoriskās darbības samazināšanās. Nosacījums refleksi zūd pilnīgi, bet beznosacījuma refleksi ievērojami pavājinās. Taču, lai gan taustes, ožas, garšas, redzes un dzirdes sistēmu jū=utība stipri samazinās, pilnīgs garozas aktivitātes zudums nerodas. Miega laikā aferentie impulsi garozu tomēr sasniedz, tikai garozas šūnu aktivitātes raksturs ir izmainīts. Miega laikā tiek uztverta un apstrādāta tikai neliela daļa no ienākošās informācijas, toties tiek analizēta, precizēta un sintezēta tā informācija, kas uztverta iepriekš –nomodā. Sintēzes procesā veidojas dažādas kombinācijas, dažreiz pilnīgi nerealas, negaidītas, kas izpaužas sapņu veidā. Miega laikā stipri samazinās skeleta muskuļu tonuss, bet slēdzējmuskuļu gludā muskulatūra, tieši otrādi, ir sasprindzināta. Elpošanas un sirdsdarbības biežums ievērojami samazin;as, bet elpošanas dziļums palielinās. Nedaudz samazinās arteriālais spiediens, pazeminās ķermeņa temperatūra, samazinās vielmaiņa, diurēze un glikozes daudzums asinīs. Miegā izmainās smadzeņu bioelektriskā aktivitāte. Elektroencefalogrāfiskie pētījumi liecina, ka miegs nav viendabigs stāvoklis. Izšķir lēno viļņu jeb ortodoksālo miegu un ātro viļņu jeb paradoksālo miegu, kuri periodiski naomaina viens otru. Dabiskais nakts miegs ar lēno viļņu fāzi, pakāpeniski kļūst dziļāks un lēcienveidīgi pāriet ātro viļņu fāzē. Ātro viļņu fāze iestājas 60 –90 minūtes pēc iemigšanas, un tās periodu ilgums uz rīta pusi kļūst garāks. Kopumā ātro viļņu fāze aizņem 20 –25% no nakts miega laika. Šajā miega fāzē redz sapņus. Ortodoksālā (parastā) miega jeb lēno viļņu fāzē cilvēks guļ mierīgi, un, ja viņam reģistrē elektroencefalogrammu, tad tajā redz lielas amplitūdas lēnas elektriskās svārstības –delta ritmu. Paradoksālā miega jeb ātro viļņu fāzē elektroencefalogrammā parādās smadzeņu šūnām nomoda stāvoklī. Paradoksāli ir tas, ka, lai gan cilvēks guļ dziļā miegā, viņa smadzenes ļoti aktīvi darbojas. Paradoksālā miega laikā gulošam cilvēkam kustas acāboli, saraujas atsevišķi muskuļi, paātrinās sirdsdarbība un elpošana. …
Apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli cilvēkam zūd miega laikā. Miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis, un nepieciešamība pēc miega ir nepārvarama. Apmēram trešo daļu savas dzīves cilvēks pavada miegā. Miegs ir īpašā veidā organizēta smadzeņu darbība, kuras mērķis vēl nav noskaidrots. Miega laik;a samazinās visu centrālās nervu sistēmas daļu akrivitāte. Sevišķi tipri samazinās garozas aktivitāte, kas spilgti izpaužas galvas smadzeņu biopotenciālu pierakstā –elektroencefalogrammā. Elektroencefalogrammas (EEG) reģistrēšanai galvas ādai pieliek elektrodus, kurus savieno ar elektroencefalogrāfu –aparātu, kurš galvas smadzeņu darbības potenciālus pastiprina un pieraksta līknes veidā. EEG ir galvas smadzeņu darbības potenciālu summārā līkne, kura pārsvarā parāda garozas šūnu aktivitāti. EEG izšķir nomoda viļņus jeb ritmus (alfa un beta) un miega viļņus jeb ritmus (delta un teta). Alfa ritmu reģistrē veselam cilvēkam miera stāvoklī nomodā ar aizvērtām acīm, tas ir visizteiktākais pakauša un paura apvidū un gandrīz nemaz nav pieres un deniņu apvidū. Šādu alfa ritma izplatību galvas smadzenēs sauc par frontāli okcipitālo asimetriju. Alfa ritma biežums ir 8 –13 svārstības sekundē un amplitūda 20 –80 µV. Beta ritmu reģistrē vsos galvas smadzeņu rajonos, bet visbiežāk pieres apvidū. Beta ritms ir visizteiktākais tad, kad pieaug amadzeņu garozas aktivitāte, piemēram, emocionāla sprieguma vai uzmanības koncentrēšanās laikā. Beta ritma biežums ir 15 –35 svārstības sekundē un amplitūda –20 –25 µV. Augstas amplitūdas (100 –300 µV) lēnās svērstības (0,5 –3,5 svārstības sekundē) ir teta un delta ritmi. Tie parādās guļot.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Ģenētiski modificēta pārtika
Эссе для средней школы3
-
Eitanāzija
Эссе для средней школы6
-
Bioloģiskā daudzveidība: ūdens, pārtika un veselība ikvienam
Эссе для средней школы3
-
Dators un veselība
Эссе для средней школы1
-
Eseja gēnu inženierijā
Эссе для средней школы1