Īsumā, kas tad īsti ir mīlestība? Tā ir pieķeršanās, uzticēšanās, tuvība, kaisle, skumjas par dzīvošanu šķirti un greizsirdība. Bioloģiski iemīlēšanās ir pirmais solis pāra izveidošanā, kurš ietver sevī pieķeršanos un saistības, piemēram, romantisku, seksuālu uzvedību vai pārdzīvojumus – iekāri, baudu, prieku un laimi. Mīlestība ir ļoti sarežģīts fenomens, jo ietver sevī ne tikai sajūtu vai uzvedības elementus, bet arī psiholoģiskas, emocionālas un neirobioloģiskas sastāvdaļas. Visbiežāk gan mīlestība tiek asociēta ar vienprātīgu seksuālu aktivitāti vai kvēlu kāri pēc šīm aktivitātēm starp diviem šajās jūtās iesaistītiem cilvēkiem.
Kā ir rakstījuši Hatfīlds un Rapsons (Hatfield; Rapson, 1993), mīlestība ir daudzveidīgu pārdzīvojumu un attiecību pieredze ar psiholoģijas, fizioloģijas un uzvedības komponentiem. Piemēram, tiek izšķirts kaislīgās mīlestības veids, kas ietver sevī spēcīgu emocionālu un fizioloģisku uzbudinājuma stāvokli, psiholoģiski pārņemtību ar otru cilvēku.
Piemēram, Beršeids un Valsters (Berscheid; Walster, 1971) izvirzīja pieņēmumu, ka , lai pārdzīvotu kaislīgu mīlestību, cilvēkam ir jāizjūt fizioloģisks uzbudinājums un jāuztver tas kā mīlestība.
Tātad mana darba hipotēze ir : Mīlestība ir ļoti komplicētas, sarežģītas jūtas, kuras ietver sevī lielas bioloģiskas, neirofizioloģiskas un emocionālas izmaiņas.
Varbūt iesākšu savu analīzi ar to, ka apskatīšu mīlestības un stresa saistību, jo īpaši iemīlēšanās laikā cilvēks nereti izjūt stresu un daļu ar to saistītos simptomus.
Mīlestība ietver sevī tādus simptomus kā svīšana, sirds darbības paātrināšanās, paaugstināta zarnu peristaltika un pat caureja. Šie simptomi īpaši izpaužas gadījumos, kad mīlamais subjekts atrodas personai blakus vai netālu no tās. Šie ir daži no simptomiem, kuri parādās arī stresa gadījumos, tātad varu sacīt, ka stress (neilgstošs un labvēlīgs) ir mīlestības neatņemama sastāvdaļa, kaut gan mīlestības laikā cilvēks var arī vieglāk atbrīvoties no trauksmainiem un stresu izraisošiem psiholoģiskiem stāvokļiem. …
