Cilvēki nemēdz runāt par savām jūtām, kuras ir pozitīvas, vairāk gan par tām, kuras veidols ir melns un sāpīgs. Savas emocijas mēdzot „uzlikt” uz papīra strēmeles, kura dažreiz palīdz apvaldīt tās. „Par mīlestību nerakstīsim,
Lai raksta tas, kas aplaupīts.”
Imants Ziedonis savos darbos lieliski parāda to, ka tas, kas vienam patīkams, tas otram gluži pretēji, tāpēc cilvēki ir tik apbrīnojami skaisti. Ar savu vienkāršumu un tajā pašā mirklī sarežģītumu. „Vai mīlam nešpetni, vai špetni, tas mīlas laiks ir ļoti smags.” Katram stāstam ir vismaz divas puses, tāpēc nedrīkst aprobežoties tikai ar vienas daļas izpratni. Mīlestība rodas starp abu pušu veidotiem kompromisiem, caur smagu darbu, kurā gatavas ir iesaistīties abas puses, nenolaižot rokas un cīnoties.
…