MINIATŪRU MĀKSLAS ATTĪSTĪBA KAROLINGU LAIKĀ
Miniatūra ir neliels, kaligrāfisks un sarežģīts zīmējums, kam bija gan funkcionāla, gan dekoratīva nozīme. Ilustrēti iniciāļi un miniatūras iezīmēja svarīgu teksta daļu sākumus un ļāva lasītājiem orientēties grāmatā. Savukārt priekšvārdu attēlu cikli sagatavoja lasītāja prātu darbam ar tekstu. Dažas ilustrācijas detalizēti izklāsta doktrīnas, fiksē notikumus vai ir daļa no teksta, papildina to, nevis tikai atspoguļo tekstā aprakstīto.
Daži pētnieki uzskata, ka tieši bieži izmantotās sarkanās krāsas dēļ viduslaiku grāmatu ilustrācijas ir nosauktas par miniatūrām, tādēļ ka latīņu vārds “miniare” nozīmē “gleznot ar mīniju” un mīnijs ir sarkanais pigments. Respektīvi, pēc etimoloģiskās izcelsmes terminam “miniatūra” nav saistības ar zīmējuma izmēru, bet gan izmantoto krāsas pigmentu. Ņemot vērā to, ka ilustrācijas bija neliela formāta, izmēra, ar laiku jēdzienu “miniatūra” sāka attiecināt arī uz maza izmēra gleznojumiem, it īpaši portretiem, kuru radīšanā vismaz sākotnēji tika izmantoti līdzīga tehnika. Vēl pēc kāda laika ar šo vārdu sāka apzīmēt jebkuru maza izmēra mākslas darbu. …