Iemesls, kādēļ esmu izvēlējusies rakstīt par šo tēmu, ir interese par senu, arhaisku priekšstatu un tradīciju lomu un nozīmi mūsdienās, tomēr apzinos, ka manas pašreizējās zināšanas ir nepietiekamas, šīs tēmas pilnīgai atklāsmei.
Manī ir radusies pārliecība, ka mūsdienu vidusmēra cilvēks sevi apzinās kā kaut ko ļoti tālu no sava senā senča un uzskata sevi par dažādos veidos daudz attīstītāku nekā senais cilvēks. Saskarsme ar vēsturi ir sekundāra un lielākoties aprobežojas ar vidusskolas kursu. Mūsdienās populāra ir politika, ekonomika, bizness un tehnoloģijas, arī pētījumi medicīnā, kamēr dažādās ar kultūru saistītas jomas vairumam šķiet mazsvarīgas vai nepieciešamas tikai izklaidei.
Jēdzienam mīts ir atrodami visdažādākie skaidrojumi, piemēram, mīts ir „pirmatnējās poēzijas pamatforma”, „senākais pasaules izpratnes modelis” (Sūna. U., Ošļevskis G. Ievads Filozofijā. R., 1993.) vai „kaut kas, ko cilvēki kļūdaini uztver par patiesu” (Macmillan English Dictionary 2002). Tieši šim vārdnīcas piedāvātajam skaidrojumam ir jāpievērš uzmanība, jo ir liela varbūtība, ka tieši ar šādu, vai līdzīgu definīciju var saskarties cilvēku vairākums un mīts ar to iegūst jēdzieniski līdzīgu nozīmi kā meli – nepatiesība, kā tam nevajadzētu būt (jo tas tā nav).
Pēdējo gadsimtu laikā cilvēki ir lielākoties izturējušies pret mītu (ar to saprotot arī lielu daļu teiku un senu leģendu) kā sadomātiem blēņu stāstiem, cenšoties uzsvērt savu pārākumu par mītu un norobežoties no tā. Tā ir arī šodien, lai gan mīts nevienu reizi vien ir pierādījis savu nozīmīgumu. Kā piemēru var minēt, kaut vai Bībelē minētos grēku plūdus. Kad tika atrasts babiloniešu eposs par Gilgamešu ar līdzīgu notikumu aprakstu, tas ļāva spriest, par to saistību ar Bībeles plūdiem. Vēl vairāk – nedaudz vēlāk, arheoloģiskajos izrakumos tika atklāts vairākus metrus biezs dūņu un sanesu slānis, kas aptvēra milzu teritorijas. Protams, plūdi nebija vispasaules, bet senajam cilvēkam priekšstati par ģeogrāfiju un pasaules izmēriem bija savādāki.
…
