Morālā audzināšana pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā definēta kā morālo vērtību un attieksmju izkopšana skolēnos, skolēnu individuālās un savstarpējās uzvedības un izturēšanās regulēšana atbilstoši konkrētā sabiedrībā pieņemtām normām attieksmē pret sevi, citiem. [1;105]
Skolām noteikti vajadzētu pievērsties jautājumiem, kas skar morāles jautājumus. Pirmām kārtām skolotājam kopā ar bērniem būtu jānoskaidro, kas ir morāle, lai viņi saprastu, par ko ir runa. Šos jautājums varbūt nevajadzēt risināt un tagad izveidot jaunu, atsevišķu priekšmetu, jo mūsdienu izglītībā jau tā bērniem skolā ir 7-8 stundas dienā, bet biežāk par šiem jautājumiem runāt klases audzināšanas stundās, sociālajās zinībās, latviešu literatūrā un arī pārējos mācību priekšmetos. Morāles jautājumus var integrēt ar katru mācību priekšmetu, pat ar tādu priekšmetu kā matemātiku, piemēram, risinot teksta uzdevumus par konfektēm, kas kuram paliek, cik paliek, var apskatīt morāles jautājumus par to, kas ir draudzība, vai vajadzētu dalīties ar draugiem utt. Arī sportā varam apskatīt morāli, piemēram, palīdzēt kādam veikt vingrinājumu, kurā tik labi neveicas, varbūt uzslavēt, ja neveicas tik labi kā pārējiem, bet ir mēģināts un darīts.
Runājot par morāles jautājumiem, nevar runāt tikai viens, skolotājs nevar runāt kā jādara, kā pareizi, tai jābūt sarunai, kurā iesaistās skolēni. Tai jābūt diskusijai, kurā ir jāņem vērā arī citu viedokļi un jāmācās tos respektēt. Skolotāji var izmantot dažādas metodes, iesaistīt pašus skolēnus vai vecākus jauniešus, organizēt diskusijas, pamācošas filmas utt.…