Māru Zālīti noteikti nevar pieskaitīt pie autoriem, kuriem būtu raksturīgi viena veida dzejoļu motīvi. Jau tikai pašķirstot dzejoļu krājumu, atklājas galvenie atslēgas vārdi un tēli kā Māra, Dievs, bārenis, laime, darbs, pirts un sudraba rasa un citi. Tā kā Māra Zālīte ir dzimusi ārpus Latvijas izsūtītā ģimenē, tad var saprast viņas dzejas noslieci uz patriotisko un nacionālo dabu. Savā dzejā autore ļoti labi māk cilvēkā radīt vēlamās emocijas. Lasot autores dzeju, ne vienu reizi vien pār ādu „pārskrien skudriņas”, jo dzejā saskatu precīzi attēlotu saikni starp rakstīto un paša piedzīvoto – atmiņas par bērnību mūždien liek aizdomāties.