Multikulturālismu valstīs ir ietekmējuši arī vēsturiski notikumi, piemēram, kari. Pieminot konkrēti Latviju, latviešiem joprojām ir tā sāpe no senčiem un vecvecākiem, nespējot nevienam svešajām vai paziņam tā pa īstam uzticēties, ne velti latviešus bieži devē par vēsu un noslēgtu tautu. Līdzīgi fakti par latviešu noslēgtību bija saskatāms romānā „Stroika ar skatu uz Londonu”, galvenajam varoniem neizprotot Anglijas iedzīvotāju atvērtību: „Nevar taču būt tā, ka pilnīgi katram cilvēkam ir iemesls man smaidīt. Austrumeiropā cilvēki cits citu uzlūko ar skatienu, ko angliski sauc mean look.” Ja cilvēks runā krievu valodā ar latvieti, tad vēl jo vairāk viņš tiks ignorēts un tiks vēl pāris paaudzes, ja viņi nespēs integrēties sabiedrībā, proti, latvieši joprojām turēs un tur naidu pret tiem, kas centās apspiest viņu tautu un brīvu valsti, citējot romānu: „Rietumeiropā dzīve tiek uzskatīta par prieka vētru un cilvēki par vērtībām un potenciālajiem draugiem. Vai par to vien nebūtu bijis jāpakar aiz pautiem visi padomju sistēmas kaldinātāji? Viņi mums ir atņēmuši pašu galveno - dzīvesprieku. Miljoniem cilvēku izkastrētas smadzenes, un tagad jau vairākas paaudzes raustās no ēnām un redz viens otrā pirmām kārtām stukaču vai ienaidnieku.” …