Mūsdienu politiskā filosofija

20. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropā atrodami ne marksisma aizsākumi. Ne marksisms radās kā atbilde uz revolucionārā procesa neveiksmēm. Tas liek akcentu uz apziņas aprakstu un analīzi. Par marksisma ekonomisko un politisko praksi neomarksistus nodarbina marksisma filozofiskā puse. Sabiedrības pārveidē reizē ir filozofijas realizācija, jo filozofija pēc savas būtības ir vīzija uz praksi. Jaunai filozofijai ir jābūt jaunā filozofijai. Tomēr Sarels ar savu sociālisma izpratni aizvietoja marksisma racionālistisko, hēgelisko ievirzi ar antimateriāliskiem elementiem. Tiek uzsvērts, ka strādnieku kustībā masu organizācijas galvenais līdzeklis ir nevis racionālā argumentācija, bet gan mīts. Sociālisma centrā izvirzās nacionālā, morālā un psiholoģiskā atdzimšana.
20.-30. Gados Fašisms kā instinktos balstīta apziņas ievirze, kas ir atrodama visās sociālās organizācijās formās, sākot jau no civilizācijas pasākumiem. Fašisms ir vienīgā lielā politiskā ideoloģija , kas rodas 20. Gadsimta pirmajā pusē 20.-30. Gados. Fašismu ir grūti definēt kā politisko ideoloģiju, jo tas savā būtībā ir ekscentrisks, taču kopumā fašisms nav nedz sociālistisks, nedz konservatīvs- tas ir antiliberāls, antimarksistisks, antiparlamentārs. Fašisms pēc būtības ir totalitārs. …