IEVADS
Manu izvēli rakstīt tieši par muzikālās terapijas metodēm noteica, galvenokārt mana attieksme pret mūziku un pieredze tās spējā palīdzēt garīga noguruma gadījumos. Otrs svarīgs iemesls par labu manai izvēlei, bija lekciju materiāls, kas radīja priekštatus par mūzikas terapijas izmantošanu praksē.
Es pati parasti mierinājumu meklēju mūzikā un spēju saskatīt sevi melodijā, kā arī gaišu uzmundrinājumu tajāun domāju, ka viens no vispiemērotākajiem veidiem, kā palīdzēt jauniešiem ( pusaudžiem) risināt viņu problēmas skolā, ģimenē, vienaudžu vidē ir izmantot mūzikas terapiju, arī tādēļ, ka mūsdienu jaunatne ļoti iesaistās ar mūziku saistītos pasākumos, interešu grupās. Arī izejot ielās var atpazīt dažādu mūzikas stilu piekritējus, kas reizēm var šķist atbaidoši, bet iedziļinotie, saprotam, ka šie cilvēki ir labsirdīgi, jauki, bet viņiem vienkārši ir sava muzikālā gaume, kuru nevienam nav tiesību apstrīdēt.
Respektīvi, izvērtējot dažādas mākslas terapijas metodes, katru reizi apstājos tieši pie mūzikas terapijas, tad domāju, ka ilgi nav jādomā un jāapskata tieši šī mākslas terapijas joma. Bet atzīstu, ka gan mākslas terapijai, gan mūzikas terapijai un citām terapijām ir liela nozīme palīdzības sniegšanā. Un jāatzīst arī tas, ka māklsas terapijas metodes var viena otru papildinat, tātad mākslas terapija papildina mūzikas terapiju un otrādi.
Es ceru, ka izprotu tās nozīmi un jēgu, bet precīzu atbildi uz šo sevis uzdoto jautājumu, kas ir mūzikas terapija, spēšu rast tikai secinājumos.
TEORĒTISKS APRAKSTS PAR MŪZIKAS TERAPIJU
„Mūzikas terapija ir mūzikas un/vai citu mūzikas elementu (skaņas, ritma, melodijas, harmonijas) izmantošana kvalificēta mūzikas terapeita vadībā darbā ar pacientu vai pacientu grupu, lai uzlabotu un paaugstinātu komunikācijas, mācīšanās, mobilizācijas, pašizpausmes, organizēšanās spējas un sasniegtu citus terapeitiski svarīgus mērķus, saskaņā ar pacienta fiziskajām, emocionālajām, mentālajām, sociālajām un kognitīvajām vajadzībām. Mūzikas terapija ir patstāvīga uz praksi orientēta zinātnes nozare, kura ir ciešā saiknē ar citām zinātnes nozarēm, sevišķi ar medicīnu, sociālajām zinātnēm, mūzikas zinātni un pedagoģisko psiholoģiju.
…
