Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas

Suverenitāte, starpvalstu attiecības un pārnacionālisms: ES konteksts.


Nacionālo valstu ietekme uz ES institūcijām ar vien vairāk samazinās. Viens no iemsliem ir tāds, ka aizvien vairāk valsīm liekas, ka izdevīgāk būtu pieņemt kopīgus lēmumus, kas nestu kopēju attīstību. Pēc šāda principa dzīvo Eiropas Savienības valstis. Dalībalstis, izsverot visus plusus un mīnusus, ir nonākušas pie secinājuma, ka lielāks zaudējums tām būtu niekļaušanās Eiropas Savienībā, tāpēc tās pieļauj savās valstīs daļēju suverenitātes zaudēšanu.1 Politiskās sistēmas Eiropas Savienībā arvien vairāk eiropenizējas, tas nozīmē, ka nacionālaš politiskās struktūras, politiskie aktieri, politiskie procesi ar vien vairāk orientējas pēc Eiropas Savienības direktīvām. Neviena valsts un neviens sektors vairs nav neatkarīgs, tie nevar pieņemt lēmumus pactāvīgi, jo viss ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības prasībām un likumiem. Eiropas Savienības noteiktās direktīvas var redzēt septiņos noteiktos kanālos, kas ir valdība, parlaments, tiesas, valdības pakļautībā esošās iestādes, pilsoņu uzskati, politiskās partijas un intereses. …