Nav noslēpums, ka Dānija ir labi attīsta un diezgan bagāta valsts. Pēc manām domām, valstīs, kurās ir augsts dzīves līmenis, arī cilvēki ir citādāki, gribētos pat teikt, ka viņu morāles vērtības ir nedaudz atšķirīgas un raksturs iecietīgāks pret sabiedrību. Bet kādi tad ir dāņi?
Dāņu kultūrā spēcīgs akcents tiek likts uz indivīda lomu sabiedrībā. Sabiedrībā ļoti būtisks princips ir vienlīdzība. Par spīti augstajam dzīves līmenim, izrādīšanās un ārišķīga veiksmes un turības demonstrācija tiek nosodīta un uztverta ar nepatiku. Pēc dāņu domām, visiem vajadzētu ievērot Janteloven- Jantes likumi, kuru pamatdoma ir tāda, ka neviens nedrīkst domāt, ka ir gudrāks, labāks vai svarīgāks par pārējiem, taču, ja kāds to arī mēģina darīt, tad apkārtējie parāda savu nosodījumu un ātri „noliek pie vietas”. Tātad - neviens nav īpašs, visi ir vienlīdzīgi! Varētu pat teikt, ka šie uzskati atspoguļojas arī ekonomikā, izskaidrojot augstos progresīvos nodokļus. Dānijā ir ļoti pretimnākoša attieksme pret neveiksminiekiem, tur ir izveidojies ieradums sniegt tiem palīdzību un atbalstu.
Ļoti liela nozīme dāņu dzīvē ir ģimenei, jo tikai ģimene ir stabils un uzticams drošības avots šajā tik ļoti mainīgajā pasaulē. Turklāt arvien vairāk cilvēku sāk izturēties pret ģimenes dzīvi daudz brīvāk, bez aizspriedumiem. Tas, ka liela daļa bērnu aug ģimenēs, kurās vecāki nav precējušies vai ir tikai viens no vecākiem, ir jau ierasta lieta.…