Latvijas kā nacionālas valsts izaugsmes pamatu veido vienota, sabiedrību saliedējoša kultūras telpa, kuru raksturo kultūras daudzveidība un vieno kopīgas vērtības. Nacionālās kultūras vērtības, ko raksturo izcilība un savdabība, veido zīmolu sistēmu Latvijas tēla prezentācijai un nacionālās pašapziņas celšanai. Šo vērtību kodolu veido nacionālās nozīmes kultūras institūcijas, starptautisko atzinību guvušais Rīgas vēsturiskais centrs, latviešu tautas dziesmas un Dainu skapis kā unikāls nemateriālo vērtību dokumentārais krājums, kā arī Dziesmu un deju svētki kā nacionālās kultūras dzīvā procesa virzītājs, kas balstās uz tradicionālās kultūras un mākslinieciskās jaunrades līdzsvarotu attīstību.
Nacionālās kultūras augstākā vērtība ir latviešu valoda, kas Latvijas kultūrvēsturiskajos reģionos ir saglabājusi savu izlokšņu un dialektu dažādību. Latviešu valodas zināšanas ir katra Latvijas iedzīvotāja goda lieta un kalpo kā līdzeklis dažādo Latvijas etnisko grupu dialogam un sadarbībai. Valsts rūpējas par latgaliešu rakstu valodas aizsardzību un attīstību, novērtējot to kā nacionālā kultūras mantojuma būtisku sastāvdaļu.
Latvijā ikviens var brīvi paust un attīstīt savu etnisko, kultūras un reliģisko identitāti. Cilvēka personības daudzveidīgu attīstību sekmē harmoniskas attiecības starp dažāda līmeņa identitātēm: individuālo, etnisko, lokālo, reģionālo, nacionālo un eiropeisko. Lokālā identitāte un kultūras savdabība ir apzināta un tiek izmantota kā vietējās attīstības resurss.
Valsts gādā gan par latviešu un līvu (lībiešu), gan arī par Latvijā izsenis dzīvojošo mazākumtautību kultūras mantojumu un tā pieejamību, t.sk. arī elektroniskajā tīmeklī. Latvijas vēsturiskais mantojums un vēsturiskā atmiņa palīdz veidot pamatu jaunu kopīgu vērtību radīšanai.…
