Runājot par narkomānijai var minēt vairākus veidus, atkarībā no atkarības vielas.
Biežāk lietojamās narkotiskās vielas var iedalīt vairākās klasēs proti: narkotikas, stimulātori, depresanti, halocigēni, marihuāna un inhalātori. Alkohols un nikotīns arī ir uzskatām par narkotikām, taču par cik tiem ir daudz plašāka izmantošana un atšķirīgs iedarbības vieds no iepriekš uzskaitītajiem savā darbā tos neaplūkošu.( Price Lynn1981)
Pie pašām narkotikām ir pieskaitām opijs, morfijs, heroīns un kodeīns. Šās narkotikas ātri rada spēcīgu fizisku atkarību, organisms ātri pierod pie narkotikas un parādās vēlme pēc devas palielināšanas, tik pat ātri izveidojas arī psiholoģiska atkarība. Jaunieši kuri lieto šīs narkotikas nepievērš uzmanību savam veselības stāvoklim, bieži vien ir piekusuši, samazinās viņu seksuālās intereses un spējas. Narkomāniem jauniešiem zūd gribas spēks, lai izpildītu ikdienā nepieciešamas lietas, viņi nepievērš uzmanību savai ārienei. (Бурлачук Морозов. 1999)
Pie stimulatoriem ir pieskaitāms kokaīns, kreks, afitamīni kam ir uzbudinoša iedarbība. Sekas kokaīna lietošanai ir nervozitāte, ātra aizkaitināmība, nemierīgums, viegla paranojas forma, fizisks vājums garīgs pagrimums, nogurums, depresija. Lietojot lielas devās kokaīnu tas var novest pie psihozēm, pārtraucot to lietot iestājas liela depresija kuras vienīgais risinājums atkal ir kokaīns. (Harmatz.1993)
Cilvēki kuri liet depresantus ir emocionāli nestabili, palēninātu reakciju, bieži vien ir ļoti nokaitināmi un agresīvi. Abstinences sindroma laikā var būt konvulsijas vai prāta aptumšojums. (Price Lynn(1981)
Halocigēni, izmaina sajūtas, vai arī sajauc vairākas izmainītā veidā. Lietojot LSD ( dietlamīd lizorīn skābi) pateicoties tā iedarbībai uz centrālo nervu sistēmu, narkomānam rodas lielāka psihiskā atkarība nekā fiziskā.
…
