Narkotiku atkarība. Kā palīdzēt?

Apmēram divpadsmit nakti. Vaļā istabas logs. Āra sisina sienāži, tālumā rej suns. Tumšs, Es te guļu savā gultā un šausmās skatos griestos. Kāpēc? Tāpēc, ka tikko attapos - žēl, ka diena tik īsa. Bet tomēr esmu paspējusi gan pastrādāt, gan paslinkot, padziedāt līdzi savām mīļākajām dziesmām radio un doties ārā vasarā! Šodien bija nežēlīgi karsts, un mēs ar draugiem vakarpusē devāmies pastaigā uz diezgan attālo peldvietu. Bija vēl jautrāk nekā parasti, jo katrs jaunpienācējs ienes jaunas vēsmas, un vasarā jau viņi parādās lietos daudzumos - kā sēnes pēc lietus. Tie ir draugu radi un viņu radu radi, kas pa brīvdienām izklīst pasaulē. Šodien mums tādi bija trīs. Tā nu mēs, Šodien nelielā skaitā - deviņi -, strīdoties par niekiem, jokojot, āzējot viens otru, brīžiem runājot visi reizē un brīžiem visi reizē apklustot, nonācām pludmalē. Ūdens auksts - pirmā siltā diena.…