Swedbankas sniegtā inrmācija liecina, ka Latvijas mājsaimniecības un valdība neveido pietiekošus uzkrājumus. Tas rada nepamatota optimisma risku, kam potenciāli ir vismaz trīs negatīvi efekti. Pirmkārt, ja kredītsaistības pieaug pārāk strauji, pieaug kredītspējas riski. Otrkārt, patēriņa virzīta izaugsme var radīt mazāk elastīgu ekonomikas struktūru, kas atkarīga no svārstībām iekšzemes pieprasījumā (t.i.apburtā loka risks). Treškārt, uzkrājumu neveidošananozīmē apzinātu strauju ienākumu samazināšanos pensionējoties. Ņemot vērā pensionāru lielo skaitu, tas ne tikai izraisa sociāla rakstura problēmas, bet arī mazina ekonomikas izaugsmi, jo samazinās pieprasījums. Tas nozīmē, ka ir jāpalielina uzkrājumi, jo īpaši mājsaimniecībām, kas pašlaik tādus neveido. Par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību ir jāinformē sabiedrība, īpašī jaunā paaudze, jo tieši janatne būs tā, kas attīstīs valsts ekonomiku tuvākajā nākotnē. …