Nāve - viena atziņa no Senekas darba "Vēstules Lucīlijam par ētiku"

Kas tad īsti ir nāve? Gadsimtiem ilgi nāve tiek uzskatīta par noslēpumu, par kaut ko tādu, ko nav mūsu varā noteikt un lemt. Daudzi ir pārliecināti, ka par katra nāves stundu lemj Dievs (ticīgiem cilvēkiem) vai augstāki spēki. Citi domā, ka visu nosaka liktenis, turpretī vēl citiem šķiet, ka tās ir loģiskas eksistences formas beigas bez jebkāda pamatojuma. Kā ir īstenībā, to mēs nezinām. Atliek vienīgi minēt.
Cilvēks vienmēr ir centies atrast kādu paņēmienu, kā pagarināt mūžu, kā izbēgt no nāves, kā iegūt nemirstību. Tomēr visi mēģinājumi ir beigušies ar neveiksmi, nāves priekšā ir zaudējusi gan zinātne, gan alķīmija. Taču cilvēks vēl aizvien turpina cerēt, ka spēs uzvarēt nāvi. Un varbūt tieši tādēļ ir radušies tik daudz gan optimistisku, gan arī pesimistisku vārda „nāve” skaidrojumu.
Bioloģiskā skaidrojumā nāve – tās ir dzīvas būtnes dzīves beigas, tās dzīves darbības izbeigšanās. Vēl pirms neilga laika par mirušu tika uzskatīts cilvēks, kam ir apstājusies sirdsdarbība un elpošana. Zinātnes un tehnikas progress mūsdienās cilvēka organismu pie dzīvības ļauj uzturēt mākslīgi. Līdz ar to ir grūti noteikt cilvēka nāves iestāšanos. Tomēr ir panākts kompromiss, un par cilvēka nāvi tiek uzskatīts brīdis, kad smadzenes pārstāj regulēt dzīvībai svarīgos procesus.

…