Nepieciešamība pielietot radošumu manā dzīvē

Radošums ir domāšanas process, kas palīdz ģenerēt idejas. Ikdienas uztverē radošums vienkārši ir māka radīt ko jaunu. Daudzi cilvēki domā, ka radošums ir iedzimts. Es uzskatu, ka radošumu var apgūt un iemācīt dzīves laikā. Visradošākie ir bērni no 3 līdz 5 gadu vecumam, kad tiem gribas izzināt pasauli un sevi pašu. Vēlāk radošums saglabājas tikai nelielai daļai cilvēku. Radošuma augsto līmeni agrā bērnībā saista ar smadzeņu lielo pusložu attīstības un nobriešanas likumsakarībām, jo pirmā nobriest labā smadzeņu puslode, kuras aktivitātes ir saistītas ar telpisko vairākdimensiju uztveri, kas raksturīga radošumam, vēlāk kreisā, kuras funkcijas ir lineārā loģisko un analītisko darbību veikšana. Iespējams, ka arī audzināšana, kas vērsta uz loģisko un analītisko darbību veikšanas attīstīšanu, ierobežo kreativitāti. Bērna psihes un arī kreativitātes attīstība notiek atbilstoši smadzeņu struktūru un funkciju nobriešanai.