Lasot Mūrnieka darbu par sociāli ekonomisko stratifikāciju Latvijas sabiedrībā, es visas problēmas centos skatīt caur to, ka Latvijā pēdējos desmit gados ir norisinājušās ļoti sarežģīts sociālās transformācijas process (kā apgalvo arī pats autors)- pāreja uz tirgus ekonomikas principiem un atbrīvošanās no politiskā totalitārisma, kā arī no centralizētās ekonomikas sistēmas. Tāpēc analizējot datus par Latvijas sabiedrību, to ir būtiski atcerēties jo tas, manuprāt, ir apgrūtinājis daudzus attīstības procesus mūsdienu sabiedrībā.
Ļoti nozīmīgs sociālās stratifikācijas aspektā ir bezdarbs, kas pēc PSRS sagraušanas atdzima kā sociāla parādība Latvijā un parādījās bezdarbnieki kā sociāla grupa. Manuprāt, bezdarbniekiem bieži rodas ne tikai ekonomiskas, bet arī psiholoģiskas problēmas. Viņiem bieži zūd uzņēmība, pašapziņa, lai atkal atsāktu darboties pēc ilgāka bezdarba perioda viņu dzīvē.
1999. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 109497 bezdarbnieku un bezdarba līmenis bija 9,1%. Tomēr reizē ar tautsaimniecības pārstrukturizāciju un būtisku atšķirību izveidošanos starp strādniekiem, ir radikāli mainījusies nodarbināto struktūra. Varētu teikt, ka tagad tā atbilsts sabiedrības postindustriālās attīstības stadijai, jo noteicošu vietu tajā ieņem cilvēki, kuru darbība ir saistīta ar pakalpojumu sfēru.…