Pasaules uzmanību PSRS centās arī pievērst, būvējot izmēros gigantiskas celtnes un investējotmilzu līdzekļus, lai varētu lepoties ar zinātniskiem panākumiem. Kā, piemēram, visgarākā dzelzceļa līnija caur Sibīriju vai milzu ražas no viena hektāra zemes. Runājot tieši par varoņiem, var teikt, ka Padomju Krievijā vispirms nogalināja veselu virkni cilvēku, kas bija izcilību sasnieguši pirms revolūcijas laikā, un centās radīt paši savus varoņus, piemēram, selekcionŗs Mičurins vai strādnieks Stahanovs. Viņus padarīja par elkiem, kuru piemēram sekoja miljoniem cilvēku, kurus sauca par mičuriniešiem vai stahanoviešiem. Padomju Savienība piespieda cilvēkus iet demonstrācijas un ar saukļiem slavināt PSRS. No malas tas, protams, izskatijās ļoti iespaidīgi, ka vairāki tūkstoši cilvēku gājienā slavina Padomju Savienību. Padomju Savienībā pastāvēja arī ļoti asa, nežēlīga izrēķināšanās ar cilvēkiem, kas nepakļāvās režīmam vai arī pauda savu, padomju Krievijai nepieņemamu viedokli. Cilvēkiem tika „piesietas” nepatiesas apsūdzības un viņi tika spīdzināti, kamēr aiz sāpēm atzinās. Pēc tam viņus nogalināja vai izsūtīja uz darba nometnēm.
No visa šī var secīnāt, ka uz papīra Padomju Savienība patiešām kādam varēja šķist progresīva valsts, bet realitātē to nevarēja izpildīt un bija totalitārs režīms, kurš turējās uz propagandas meliem un nežēlīgu teroru pret tiem, kas pretojās.
…