Var jau būt, ka mācoties jaunas valodas mēs palielinām savas inteliģences līmeni un attīstām savas zināšanas, bet tajā pašā laikā pamazām aizmirstam savu dzimto valodu. Tūlīt kāds kliegs pretī, ka tā tomēr nav un urbjoties vien pa vienu mazas nācijas valodiņu, nekur tālu savā dzīve un karjerā netiksim. Neliela patiesība, tomēr cik tālu?
Kāds mans latviešu izcelsmes draugs, kurš Norvēģijā pavadījis vien tikai trīsarpus gadu un grasās arī turpināt ar mani sarunājoties latviešu valodā nespēj sastādīt teikumu bez pāris „ķipa”, „kad” „ka” vietā, par barbarismiem, jēlībām un brutalitāti nemaz nerunājot. Viņu ļoti saistot valodas, bet kas tad šis? Tas, ka spēj tekoši un bez akcenta runāt četrās svešvalodās nav tomēr vienīgais rādītājs.…