Pārdomas par F.Dostojevska romānu "Noziegums un sods"

Sanktpēterburga,19.gs. beigas. Uz ielām var sastapt gan pagrimušas atraitnes, gan piedzērušos ierēdņus, arī pavisam parastus cilvēkus ar savām rūpēm un dienas gaitām. Atšķirības starp šiem pilsoņiem var pamanīt jebkurš katrs. Tie ir turīgie un nabadzīgie, bijušie un esošie, vietējie un svešinieki. Iebraucot Sanktpēterburgā, iepriekšējie likumi vairs nav spēkā. Visam ir jauna cena, un tā ir ierasta lieta, ka pastaigājoties gar Ņevu, kāds ielec upē slīcināties. Tas ir normāli, ka neviens neslēdz ciet dzīvokļa durvis, ka vienīgā nauda tiek notriekta traktierī. „Šī ir pusvājprātīgo pilsēta”.
Tieši šajā pilsētā klīst arī bijušais students Rodions Romānovičs Roskoļņikovs. Klīst bezmērķīgi, pats neapzinādamies kur....…