Pārdomas par "nevārdu"

Aizvien vairāk tiek veidoti raidījumi, kuros valodnieki skandē „tīras” valodas skaistuma un skanīguma lielo nozīmi. Aizvien vairāk tiek runāts par vajadzību izskaust žargonus un barbarismus. Bet kā būs ar nevārdiem? Vai pēc pāris gadiem nenāksies saskarties ar saukļiem „runā pareizi - nelieto nevārdus!, „nē nevārdiem!”? Tādēļ vēlos dalīties pārdomās, kas tad tie īsti ir un kā tie bagātina, vai gluži otrādi – noplicina mūsu valodu.
Lai komentētu pašu „nevārdu”, vēlējos izprast tā precīzu skaidrojumu. Un pēc visai plašiem meklējumiem „globālajā tīmeklī”, atradu „nevārda”, kā arī viņa visnotaļ pozitīvā līdzinieka „vārda” skaidrojumus. Proti – gada nevārds - gada nejēdzīgākais vārds, lieks svešķermenis, kas parādījies valodā vai kļuvis manāmi dzirdamāks , vai tiek lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Tomēr jāsāk gan domāt, cik leksiski pareizs vai nepareizs ir pats nosaukums „nevārds”, ja nevienā skaidrojošajā vārdnīcā tas nebija atrodams... Taču neiedziļinoties sīkumos, jāatzīst – vai nu mazums vārdu, kas nav vēl sastopami vārdnīcās. Parādība, kas manī izraisīja izbrīnu, ir fakts, ka Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latviešu valodas fondu un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju , izsludina gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanu.
…