Pārdomas par rakstnieka Paulu Koelju grāmatu “Veronika grib mirt”

Izvēlējos rakstīt par Paulu Koelju grāmatā “Veronika grib mirt” (1998, latviski 2000) skartos ētiskos aspektus.
Kādēļ es izvēlējos rakstīt tieši par šo darbu?
Es ļoti cienu šī autora daiļradi, tādēļ būtu varējusi rakstīt praktiski par jebkuru no viņa grāmatām, taču mani ļoti piesaistīja kāda doma, kas rodama šajā grāmatā, taču nav uzskatāma par grāmatas pamattēzi vai pamatdomu.
Šajā grāmatā stāstīts par jaunu sievieti Veroniku, kura dzīves apnikuma un pārliecības, ka itin viss pasaulē ir aplams un nepareizs, vadīta, nolemj izdarīt pašnāvību, iedzerot pārāk lielu miegazāļu devu. Viņas pašnāvības mēģinājums izrādās neveiksmīgs, jo kāds viņu atrod un nogādā slimnīcā. Atmostoties psihiatriskajā slimnīcā, ārsts jaunajai sievietei paskaidro, ka viņas sirds ir neatgriezeniski bojāta, sirds kambara nekroze, un ka viņai atlicis dzīvot pavisam nedaudz 5 dienas, augstākais vienu nedēļu. Bez tam, viņu nepārtraukti mocīs lēkmes ar vemšanu un ļoti sliktu pašsajūtu.…