Lugas gaitā mēs redzam “cīnu” starp indivīdu un pūlī, ka viss Jāzepa dzīvē stumj viņu uz ļauniem darbiem, cenšas pārveidot, pārmācīt vai vienkārši piespiest pakļauties. To ļoti labi attēlo fragments no teksta, kad Juda saka Jāzepam: “Kad Tava griba visu veic, tad pats jel esi tāds kā mēs. Tad tevi mīlēs.” Tomēr, Jāzeps negrib un nevar būt kā citi, jo viņam ir izsmalcinātāka dvēsele. Nofers ir indivīds, kurš protestē pret savas ģimenes principiem. Līdz ar ilgām pēc sapratnes un skaistuma, Jāzepā izveidojusies prasība pēc jauna tipa civilizācijas, kur nav nežēlīgo būtņu kā viņa brāļi. Viņš saprot, ka ļoti atšķiras no apkārtējiem cilvēkiem, un cenšas mazināt brāļos naidu pret sevi: „Uz dzīvām dvēselēm mīla prasa iet. Uz jums, kas esot man tie tuvākie.” Diemžēl, Jāzepa brāļi neatbalsta tās domas. Priekš viņiem Nofera individualitāte neatbilst “sabiedrības normām”, tāpēc arī paradījās naids un velme iznīcināt. …