Pārspriedums par Ž.Dibifē darbu "Antikulturālās pozīcijas"

Skaistuma jēdziens ir aplams, mēs nevaram dalīt sabiedrību, piemēram, skaistos un neglītos cilvēkos, šādi viņus atstumjot no kopīgās sabiedrības, tie ir dzīvnieku instinkti, nevis izglītota un apgarota cilvēka rīcība, kurš mīl visu sev apkārt. Ir jācenšas atteikties no šīs skaistuma idejas, iespējams saņemsim pasaules objektiem iepriekš neredzētu un nesajustu valdzinājumu un atklājumu.
Mūsdienu cilvēkam trūkst izpratnes par mākslu, konkrētāk par glezniecību, un māksla daļēji ir valoda, zināšanu instruments, veids kā varam izpausties. Varbūt mēs tik ļoti uzticamies savai valodai, ka nemaz necenšamies izteikties savādākā veidā, varbūt tas ir tāpēc, ka pietrūkst radošuma, kas atkal sasaucās ar to, ka kultūras līmenis nav tāds, kādam tam ir jābūt. Glezniecība daudz labāk kā vārdi spēj izteikt domas, tā atklāj iekšējo pasauli uz ārpusi, šādi bagātinot pasauli ar jauniem atklājumiem, jauniem stāstiem un nelieliem noslēpumiem.
…