ROZE.
Reiz dzīvoja vecs vecītis ar vecenīti vecā koka mājā. Viņiem nebija ne bērnu, ne tuvinieku viņiem bija veca, veca koka māja. Bet... . Aiz šīs mājas bija jauks, mazs dārziņš, kurš bija ar skaistām, jaukām, mīlīgām tulpēm. Tās bija sarkanas, dzeltenas, tās bija gan mazas, gan lielas. Tās augot smaržoja pēc pavasara pēc skaistā pavasara. Viss skaistais dārziņš, mazais dārziņš smaržoja un krāšņoja. Vecītis ar vecenīti katru dienu tās laistīja un ravēja. Viņi priecājās par to, ka viņiem ir lielu dārgumu Dievs devis, un viņi ar to lepojās. Protams vecītis ar vecenīti tik mīļi dzīvoja un tulpītes viņiem bija daiļas meitiņas.
Vienā jaukā pavasara rītā, virs mazā lauciņa, bija izdīguši mazi, mazi asniņi. Tie bija mazi bet stipri.…