Šīs pasakas populārais sižets arī ir plaši izmantots filmu industrijā. Mazliet variējot scenāriju, internetā ir pieejami vairāki desmiti filmu, katrai Pelnrušķīte savas problēmas. Piemēram, filma “Pelnrušķītes stāsts” ir ar mūsdienīgu piesitienu – galvenā varone iepazīstas ar ‘princi’ (skolas smukulīti) caur īsziņām, balle pilī tiek aizvietota ar skolas balli, pazaudētās kristāla kurpītes vietā ir telefons. Filma “Cits Pelnrušķītes stāsts” ir par dejotāju, kurš meklē meiteni, kura ar viņu dejoja masku ballē. Varētu runāt par daudz un dažādām filmām, kuru sižeti ir deformēti kādā virzienā, lai radītu jaunu versiju klasiskajai pasakai. Taču vienmēr filmas centrā ir jauna meitene, kura dzīvo ar pamāti un pusmāsām, meitene iemīlas puisī, ar kuru viņai nav izredžu, bet vienmēr filma beidzās laimīgi, kā jau orģinālā.
Manuprāt, “Pelnrušķīte” ir simboliem piepildīta, nepietiekami novērtētām patiesajām vērtībām, filmu industrijā ekspluatēta, jauka pasaka, kuru zin lielākā daļa, ja ne visi, cilvēki. Pasaka, psiholoģiski iedziļinoties un analizējot, var šķist arī mazliet kontroversiāla, bet, es uzskatu, kā bērnu pasaka “Pelnrušķīte” ir labi veidota.
…