Pašaprūpe kā ētiska problēma

Pašaprūpe ir mērķtiecīga darbība un tā sekmē cilvēku funkcionēšanas spējas un attīstību. Ar pašaprūpi cilvēks var nodrošināt savas pamatvajadzības. Pašaprūpe ir cilvēka darbība, kas vērsta uz viņu pašu. Tā ir spēja un prasmes parūpēties par sevi, negaidot pilngadību, kad vecāku atbildība pār bērnu ir beigusies. Un, kad nu jau pieaugušais bērns iesoļo pieaugušo pasaulē, vai viņš spēj par sevi parūpēties? Tad liekas, ka ikvienam bērnam vajadzētu prast to darīt. Bet vai tā ir? Manuprāt, vecāki tik ļoti mīlot savas atvases, bieži pieļauj kļūdas. Arī tādā gadījumā, kad grib pasaudzēt palutināt savu mīluli, bieži lietas izdara viņa vietā, kad vajadzētu mācīt, kaut vai savas rotaļlietas sakārtot pašam, un, kopējā sarunā paskaidrot, kāpēc tas būtu jādara, nevis vienmēr visas lietas izdarīt bērna vietā, neliekot un nemācot bērnam neko darīt pašam. Bērns attīstās būdams tikai aktīvā stāvoklī, ar domāšanu un darbībām iepazīstot pasauli. …