Imants Ziedonis savā grāmatā „Kurzemīte” ir akcentējis vairākas dzīves vērtības, ko mēs uzskatām par tām, kas acu skatu neviļ. Viena no šādām vērtībām ir darba tikums, citējot autoru: „Es pašlaik domāju – kāpēc es par to rakstu? Tā taču patriarhālā darba ētika. Vai kolektīvam kāda daļa par to? Ir daļa! Vajag paņemt no katras tradīcijas cieņas pilno attieksmi pret zemi –radītāju un cilvēku- radītāju.” Es uzskatu, ka mūsu darbs un kā tas ir veikts mūs savā veidā definē. Mūsu sentēvi gāja un darīja, neņemot vērā, cik krunciņu uz sejas bija izveidojušās. Viņi devās laukā un kopa savu zemīti, jo tas lika justies dzīviem un vajadzīgiem. Zemei viņus vajadzēja. Tur arī parādās šis darba tikums, tā ir urdoša apziņa. Cilvēki ar izkoptu darba ētiku nav vairs bieži sastopami mūsdienās, tomēr to var mainīt, ja apzinās nozīmi, kāda piemīt kārtīgi paveiktam darbam.…